Dažādiem cilvēkiem ir dažādas reakcijas uz stresu. Parasti, domājot par stresu, jūs, iespējams, domājat par emocionāliem, vairāk psiholoģiskiem simptomiem. Stress bieži vien izraisa cilvēkiem stresu, sasprindzinājumu un pārņemšanu. Būt stresa nomāktam nav īpaši jautri. Un ir arī citi vīrieši un sievietes, kuri, šķiet, nekad neuztraucas un mēģina lietas vienkārši no viņiem atlēkt.

Stress

Stress ir ļoti interesanta fizioloģiska un psiholoģiska reakcija organismā. Dažiem cilvēkiem stresa sajūta ir saistīta ar neiroķīmiskām reakcijām prātā, jo organisms reaģē uz kādu notikumu. Tas izraisa spriedzi un nervozitāti. Daži cilvēki stresu šādi vispār neizjūt, un patiešām ir iespējams nonākt stresā un nekad par to nezināt. Dažkārt stress izpaužas nevis emocionāli.

Vai jums ir galvassāpes, kuņģa darbības traucējumi vai redzat, ka saaukstējaties biežāk nekā jūsu draugi? Tās var būt stresa pazīmes. Šie stresa simptomi var parādīties līdztekus standarta psiholoģiskajiem simptomiem, taču tie var parādīties arī tad, ja nejūtaties stresā vai sasprindzinājumā. Stress parasti ir šo simptomu vaininieks, ja nav citu zināmu šo simptomu cēloņu. Stresa galvassāpes parasti izpaužas kā spriedzes galvassāpes.

Kas notiek?

Ja jūs piedzīvo kaut ko, kas ir stresa jūsu prāts var reaģēt, uzbriestot asinsvadus. Tas palielina asinsriti, lai palīdzētu jums tikt galā ar stresu, bet tas var izraisīt arī galvassāpes, ja tiek ietekmēti nervi. Hronisks stress, neatkarīgi no tā, vai jūs to saprotat kā trauksmi vai nē, bieži vien pārvērš spriedzes galvassāpes par migrēnu. Ikviens, kurš jebkad ir piedzīvojis migrēnu, zina, cik nomācoša tā var būt. Kuņģa un zarnu trakta problēmas ir vēl viens rādītājs, kas liecina, ka jūsu organisms reaģē uz stresu.

Simptomi var būt dažādi - no slikta dūša un krampjiem līdz vēdera uzpūšanās, gāzu, caurejas un pat gremošanas traucējumiem. Dažreiz organisms reaģē uz stresu, radot papildu aminoskābes. Tas var nodrošināt jums apreibumu. Laika gaitā tas var izraisīt kuņģa gļotādas un kuņģa bojājumus. Jūsu organisms var arī palēnināt pārtikas plūsmu zarnās un sašaurināt resnās zarnas, izraisot gāzu, vēdera uzpūšanos un vēdera krampjus. Viena no sliktākajām reakcijām uz stresu, kas var rasties jūsu organismam, ir imūnsistēmas kontrole.

Atcerieties

Samazināts limfocītu skaits padara jūs neaizsargātāku pret baktērijām un mikrobiem. Stress tieši nerada saaukstēšanās simptomus, taču tas padara organismu nespēj tik viegli cīnīties ar mikrobiem. Personām, kas strādā nepilnu darba laiku, ir divreiz lielāka iespēja saslimt nekā cilvēkiem, kuriem darbā ir mazāk stresa. Šī īpatnējā imūnsistēmas reakcija var arī saasināt alerģijas, kas jums ir, un noved pie sirds slimībām, palielinot insulta un infarkta iespēju. Vēl viens bieži sastopams trauksmes simptoms, ko cilvēki dažkārt neievēro, ir miega problēmas.

Secinājums

Jums var būt grūtības aizmigt, palikt aizmigušam vai pamosties ar sajūtu, ka slikti gulējāt. Varbūt jūs nevarat ērti izgulēties naktī un nesaprotat, kāpēc. Stress patiešām ir galvenais miega grūtību cēlonis, tāpēc ir ļoti iespējams, ka jūsu dzīvē ir nozīmīgi stresori, kurus jūs neiedomājaties vai izjūtat, reaģējot emocionāli. Nav iespējams dzīvot pilnīgi bez stresa. Pat pozitīvi notikumi var radīt stresu, piemēram, laulības noslēgšana vai došanās atvaļinājumā. Atkal jāatgādina, ka katra cilvēka organisms reaģē atšķirīgi. Tas, kā jūs tiekat galā ar stresu, ir tas, uz ko jums būs jākoncentrējas. Sasprindzinājums ir prasīgs, un fiziskā reakcija uz stresu var nodarīt postījumus organismam.

 


  • Kā stress var mazināt imūnsistēmu? Kas notiek, kad ķermenis ir sasprindzināts? Stress ir milzīga veselības problēma, taču parasti tas, ko mums stāsta par stresu, ir nedaudz vienkāršots: Daudz stresa kaitē jūsu veselībai. Tas nav slikts padoms, taču stress var būt tik neskaidrs un visaptverošs jēdziens, ka ir grūti zināt, ar ko sākt. Redzēsim... Izpratne par to, kas patiesībā notiek, kad organisms ir stresa situācijā, var palīdzēt apzināties, kas notiek paaugstināta stresa laikā. Kad jūsu ķermenis reaģē uz stresa situāciju - ja tā ir stresa...

  • Kā atpazīt akūtu stresu? Tiem cilvēkiem, kuri zina par stresu, ir skaidra atšķirība starp ikdienas stresu un akūtu stresu. Ja ikdienas stress ir mūsdienu steidzīgās pasaules ikdienas sastāvdaļa, tad akūts stress ir pavisam cits dzīvnieks. Lai gan stress, protams, ir problēma, ņemot vērā, ka tas var novest pie imūnsistēmas pavājināšanās, atmiņas problēmām, nespējas koncentrēties un koronārās slimības, akūts stress ir kas cits. Akūts stress Patiesībā akūts stress var izraisīt pilnīgu garīgu un fizisku sabrukumu. Akūts stress ir saistīts ar vissmagākajiem apstākļiem. Tas bieži ir rezultāts...

  • Cik lielā mērā stress ietekmē veselību? Daudzi tagad uzdod jautājumu: "Kā stress var ietekmēt veselību?" Ja arī jūs uzdodat šo jautājumu, tad esat spēris pirmo soli, lai ievērojami uzlabotu savu veselību. Daži veselības eksperti ir pārliecināti, ka trauksme ir nozīmīgākā veselības problēma Amerikā. Tomēr bieži vien tas paliek nepamanīts, jo par stresa kaitējumu mūsu veselībai bieži vien tiek vainotas citas slimības un kaites. Kādā pētījumā teikts, ka 75 % no visiem primārās aprūpes ārstu apmeklējumiem ir saistīti ar stresu. Kā stress ietekmē veselību? Kā stress ietekmē veselību? Kā jūs jau droši vien zināt, jūsu organisma imūnsistēma ir...